piektdiena, 2017. gada 9. jūnijs

..viss jaunais, protams, ir svētki, bet ziemeļniekam
svētīgāks un radošāks ir skapju tīrīšanas brīsniņš
..bērnībā viens no maniem kārotākiem našķiem bija 'ķilķēns', un nav svarīgi, kā kurā pusē 
šo mīklas klimpu ar biezpienu viducī sauc 
..šoreiz runa par to, ka nesanāca un nesanāca kā VecMammai

..nevienam nav noslēpums, ka, KaD mEs augĀm, zāle bij' zaļāka un piens baltāks.. 
..bet parunājos ar virtuves pedagogu Lolitu un noticēju - varam, visu varam ari šodien
..recepte noteikti katram sava, es pie savas 
mīklai piemetu sviestu nedaēsto un 
biezpienam parasti vecajam nedaliku olbaltumu
..un vairāk kā miltus jāpievieno pacietība mīcot :D))
..vēl: atmērītajam mīklas pikucim nevajag placināt vidu, bet maliņas,
kuras, kad biezpiens ielikts, salipina un vel saujās to 'pelmeni' paviļā
..un vēl: katlā nemet, lai nepieķer katla dibins, bet lēni laiž ar karoti,
ļaujot burbuļūdenim maigi apņemt un virpelēt to līdz piebriest un uzpeld
..var jau karstu ēst, var vel apcept, var ar kreijumu, bet man vislabāk -
padzisis un no visiem sāniem biki pažuvis :D))
..ak tāpēc vīrs mani par klimpu sauc!! - visi mani našķi klimpas -
kartupeļu, piena, rabarbieru, melleņu .. un ķiļķēni :D))

sestdiena, 2017. gada 18. marts

..vairs necerēju Jetiņas cimdīšus klātienē skatīt,
bet reku šeku Siguldas Mākslas skolas BALTAJĀ FLĪĢELĪ pieskāros

..nu šis nu ir tas darbiņš, kas nevienā bildē neietilpst
..esmu gan grāmatās, gan publikācijās un tikko LVVM izstādē bildes pētījusi,
bet tik izteiksmīgu lauku dzijas vienkāršo valdziņu vijumu
var tikai sajust

trešdiena, 2017. gada 8. marts

svētdiena, 2016. gada 20. novembris

piektdiena, 2016. gada 18. novembris

No agras bērnības man mīļas rāmās govis,-
Un, mājas pieminot, gar manām acīm noviz,
Kā rītos ganāmpulks uz Daugavmalu iet,
Kur brūnām gardēdēm salds puķu mielasts zied.
Dun putekļainais ceļš zem viņu soļiem smagiem,
Spīd gadu gredzeni uz izliektajiem ragiem.
Pēc sviesta nokrāsas pat Rīgā zinu es,
Ka Daugavmalā plaukst jau atkal purenes.
Kad mēles gurdas kļūst un zāle diezgan ēsta,
Brien govis ūdenī, lai straumē slāpes dzēstu,
Un upe varenā, kas jūrai pretim plūst,
Šai brīdī brūnaļām par dzeramtrauku kļūst,
Tad gājiens smagnējais uz mājām dodas steigšus,
Un nebūs pārspīlēts, ja godinot tās, teikšu:
Tik pašpaļāvīgs miers nav sastopams nekur,
Ne velti Indijā par svētām govis tur.

Kad skaļā pilsēta ar augsto namu sienām
Vairs nelaiž atpakaļ pie klusām ganu dienām,
               Kad nervi satrauktie no katra nieka trīc
Un, rietam izplēnot, nakts miegu nenes līdz,
Ne piena vajag man, ne ķimeņainā siera,
Bet vienu malku vien no viņu svētā miera.
                                                               Arija Elksne
No krājuma “Uz Tavu veselību, zeme!” 1963