sestdiena, 2018. gada 3. marts

..nez' kas par iemeslu kamdēļ tirgus tik agrā, vel saltā mēnesī!?
..šis esot Polijas un Lietuvas Jagellonu dinastijas prinča Kazimira godināšanas laiks 
viņa aiziešanas dienā 4.martā.
Kaziuka ir diminutīvs vārdam KAZIMIRS.
Šodien vairāk ļaujamies priekam un baudām, 
varbūt daudzi pircēji pat neaizdomājas par šķīstā un taisnīgā Kazimira brīnumdarbiem.
Bet leišus joprojām daudzās jomās varam apbrīnot
par mērķtiecību, ekipējumu un cīņas sparu -
tas laikam arī visvairāk palika prātā un sirdī pāri'pār tirgošanas umurkumuru.

sestdiena, 2018. gada 3. februāris

http://lv100.lv/programma/kalendars/man-gribas-iet/

Dokumentālās piezīmēs un dzīvesstāstā balstīta neparasta kustību, vārdu un skaņu eseja par mākslinieci ratiņkrēslā, cimdu adītāju, filosofi - Jetti Užāni.

Projekta radošā grupa Elīna Apsīte (balss), Lilija un Edgars Lipori (kustība), Maija Švēdenberga (marimba), Egils Kupčs (gaisma, projekcijas), Raivis Apsītis (tehniskais nodrošinājums), Inese Grīnvalde (producente).

..apbrīnojami līdzsvarots priekšnesums ..spēja padarīt jaušamu cilvēka garu!! ..akh, kā gribējās dažus skatus stopkadrēt foto, bet varbūt pat labāk, ka tie turpinās plūst caur sirdi ..un, ka'zi', i caur adatām ievīsies kādā cimdā ..un turpinās dzīvot
..mana mīļākā Jetes pašas luga/grāmata/filozofija
un vel visi baltie ar pārstaipīšiem
https://www.lnb.lv/lv/izstade-luters-pagrieziens-0

Atzīmējot 500 gadus kopš reformācijas sākuma un apcerot agrīnā luterisma būtisko ietekmi uz latviešu valodu un kultūru, Latvijas Nacionālās bibliotēkā bija skatāma izstāde "Luters. Pagrieziens". Tā Rīgai un Latvijai valsts simtgades programmas ietvaros deva iespēju iekļauties starptautiskajā Martina Lutera un reformācijas piecsimtgades atcerē. Izstādi rīkoja LNB sadarbībā ar Strasbūras Nacionālo un universitātes bibliotēku un Virtembergas Zemes bibliotēku Štutgartē. 

Martina Lutera (1483–1546) 1517. gadā Vitenbergā publiskotās 95 tēzes un to aizsāktā reformācija pārveidoja Eiropu. Lutera idejas izmainīja ne tikai cilvēka un Dieva attiecības, bet arī laicīgo dzīvi, radot pasauli, kurā grēkam ir mazāka nozīme nekā žēlastībai, bet vārdam – būtiskāka vērtība nekā tradīcijai. Luteriskais spēcīgi ietekmēja arī Livonijas (šodienas Latvijas un Igaunijas) kultūru, veicinot latviešu un igauņu rakstu valodu un tekstu kultūru rašanos pirmajās reformācijas desmitgadēs un ietekmējot turpmāko attīstību vairāku gadsimtu garumā.
 brīnišķīgi noformēta, ikvienam saprotami uztverama daudzpusīga informācija, ar cerību
                                                                                                                                                      Reinis Suhanovs
un apbrīnoju māksliniekus, kas finieri padara par tik nacionālu materiālu
                                                                        ENDZIŅI Arvīds sen. un Arvīds jun., VEJGĀZE, izstāde CILME


Latvijas Mākslas akadēmija organizē projekta „CILME” izstādi, kuras pamatnostādne ir pētniecība par Latvijas un tās nācijas patību, un tās konceptuālo asi veido dialogs starp mākslinieku un viņa izvēlēto Latviju raksturojošo artefaktu, tēlu, sajūtu, simbolu vai sadzīves lietu, kas atbilstoši mākslinieka iecerei izpaužas šķiedras mākslas darbā.

http://lv100.lv/programma/kalendars/starpdisciplinara-makslas-izstade-cilme-audums-ka-koncepcija-un-identitate/

Projekta mērķis nav rast vienotas un gatavas atbildes, drīzāk izdzīvot un izjust vērtīgo savas identitātes apzināšanās procesu. Izcelsmes apzināšanās veicina iespēju mērķtiecīgi tiekties uz galotni. - šis nolasās, ļoti labi nolasās - tiešām aizdomājos, kura tautas simbola rūtiņa tapšu un vai no tās, kas jauns/labs/vērtīgs celsies turpmāk...

..no piedāvātajiem līdzi paņēmos Kristapa Priedes MILTU MAISU
 

svētdiena, 2018. gada 21. janvāris



Scenārija autors Alvis Lapiņš
Režisors Varis Brasla
Operators Uldis Jancis
Mākslinieks Mārtiņš Milbrets
Montāžas režisors Māris Bērziņš
Komponists Emīls Zilberts
Skaņu režisors Anrijs Krenbergs
Lomās Markuss Jānis Eglītis (Oskars), Eva Ozola (Olga), Mārtiņš Vilsons (vectēvs Paulis), Akvelīna Līvmane (vecāmāte Irma), Mārtiņš Meiers (Modris), Uldis Dumpis, Uldis Anže, Vizma Kalme, Lauris Dzelzītis, Inese Pudža u.c.
"Ejot pasaulē, es eju sevi meklēt,
sevi pieņemt, pierādīt un nest,
savu tautu eju viņās zemēs vest -
jūras krastā, paradīzē, peklē,
ejot pasaulē, es eju sevi meklēt,
vienmēr kādu citu atrodot.
Dod, dieviņi, labāk otram dot,
nekā vienmēr tikai otram prasīt.
Ejot pasaulē es mācos sevi lasīt -
atrast sevī pazīstamus burtus,
rūgtas atzīšanās ugunskurus kurtus."
Ilmārs Šlāpins

..gribējās sekot šiem vārdiem 
..20. janvārī ieslēdzu LTV1, lai sekotu "GAISMAS STARIEM"

..un nesapratu, kas notika!?
..iecere šķita laba ..arī izpildījums - nevaru lepoties ar izkoptu muzikalitāti, dažs balsu lidojums 
stipri pārsniedza manu iespēju augšējo frekvenci, bet bija tajā arī kaut kas saistošs
..kustības gan neuzrunāja, jo sevišķi bailīga kāpšana lejup un atduršanās roku spārnos
..varbūt ūdenskritums vai ugunskuri klātiene bija iespaidīgi, bet TV to neatnesa līdz manam ekrānam

..aptaujāju tuviniekus un gudriniekus, vērīgi sekoju izpildītāju un klātienes skatītāju vaibstiem
..izpurināju no interneta visas uzveduma prezentācijas un preses konferences
..bet netapu un netapu gudrāka

..tas tad arī nepatika - pasākums, kuram vajadzētu celt ikviena Latvijas iedzīvotāja pašapziņu un
rosināt darbam valsts labklājības celšanā, lika 
man sajusties glupai, auGsto mAkslu neizprotošai
un stipri uzpūta jau tā kvēlo "KO NU ES" ogli

..varbūt tomēr vajag aizdomāties par situāciju, kad koristes var izturēt atlases n'tās kārtas, bet
vienkāršu apsveikuma dziesmu jubilāram nodziedāt nespēj

..varbūt tomēr vajag aizdomāties par situāciju, kad kādi apzināti garu atrauj no miesas 

LŪDZU
Nāc, Dieviņ'i, istabā,
Stājies mūsu vidiņā!!

piektdiena, 2017. gada 9. jūnijs

..viss jaunais, protams, ir svētki, bet ziemeļniekam
svētīgāks un radošāks ir skapju tīrīšanas brīsniņš
..bērnībā viens no maniem kārotākiem našķiem bija 'ķilķēns', un nav svarīgi, kā kurā pusē 
šo mīklas klimpu ar biezpienu viducī sauc 
..šoreiz runa par to, ka nesanāca un nesanāca kā VecMammai

..nevienam nav noslēpums, ka, KaD mEs augĀm, zāle bij' zaļāka un piens baltāks.. 
..bet parunājos ar virtuves pedagogu Lolitu un noticēju - varam, visu varam ari šodien
..recepte noteikti katram sava, es pie savas 
mīklai piemetu sviestu nedaēsto un 
biezpienam parasti vecajam nedaliku olbaltumu
..un vairāk kā miltus jāpievieno pacietība mīcot :D))
..vēl: atmērītajam mīklas pikucim nevajag placināt vidu, bet maliņas,
kuras, kad biezpiens ielikts, salipina un vel saujās to 'pelmeni' paviļā
..un vēl: katlā nemet, lai nepieķer katla dibins, bet lēni laiž ar karoti,
ļaujot burbuļūdenim maigi apņemt un virpelēt to līdz piebriest un uzpeld
..var jau karstu ēst, var vel apcept, var ar kreijumu, bet man vislabāk -
padzisis un no visiem sāniem biki pažuvis :D))
..ak tāpēc vīrs mani par klimpu sauc!! - visi mani našķi klimpas -
kartupeļu, piena, rabarbieru, melleņu .. un ķiļķēni :D))