sestdiena, 2013. gada 12. janvāris

..pirmā mani uzrunāja Piena māte Māra
..ko es šodien māku pateikt par latvju zīmi ..apmēram to pašu, ko par govi ..īstenībā neko ..bet es varu izdomāt, kapēc man nav govs ..vai ir kas cits 
..kad latvju sievai palika pie govsastes par grūtu sēdēt ..varbūt, kad visu piena spanni lika liet nezi' kur aizbraucošā mašīnā
..slaukt gan iemācījos ..tač' ne katra govs svešiniekam pienu dod 
..sava govs ..pate jau laikam nesaņemšos ..pārāk daudz nezināšanas 
..latvju zīme GOVS ..kā ta lai to nodod mazmeitām
..ka būtu kāda ferma kā tagad tie zirgu staļļi, kur gudri, labi cilvēki i manu lopiņu pieturētu ..nez, cik bieži sajemtos pati 'paskriet' izslaukt ..utopija ..nu bet zirgu es vienu zinu, kurš katram gribošam cilvēciņam pacietīgi māca sevi saprast.. meitenes kādu vasaru varētu i govis paslaukt.. nu neba visas gribetu i neba visām vaijg ..bet būtu, kas gribētu ..un pēcāk būtu brangas saimnieces ..ar savām govīm 
..tik jāļauj jau sīkaļam, kas vel tik grib, jo tā varēšana jau izaug tik uz lietām, uz kurām gribēšana nav 'atsista'
..agrāk ganos gāja un sapņoja, kad būs tik liela, ka varēs slaukt ..kad jau slauca, sapņoja, kad būs saimniece ar savu govi ..tad, kad būs meitas, kas ganos ies un slauks ..a pati gardu sieru sies ..
..un vīri ņem sievu ar govi un tad sēj un pļauj tam pašam mērķim
..tā, stop! tātad sapņoja ne gluži par govi, sapņoja pat ne par pārtiku, bet pārticību, par stabilitati un izaugsmi, ko pienā dod govs
..kas man dod stabilitāti un izaugsmi
..hi-hi-ho-ha-ha-ha - dators, mana govs ir dators :D))
..mazbērni ar to draudzējas/dzen ganos, bērni instalē un pelna/baro un slauc, un es te tagad sieru sienu
..ok, tātad viss kārtībā!! ..ne, piešaušu vel sauju ķimeņu :D
..a piens!?
..vai es slaucēja, vai datoriene/-riķe/-riste, galvenais zināt, kura ir mana govs un kāda tās pienam vērte
..vienkārši šodien piens ir dikt'dažādas konsistences, mainamies pār's litriņiem! ;)

..a zīme!? to es padomāšu rīt

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru