svētdiena, 2013. gada 13. janvāris

..Māras krusts, krustu krusts ..es to tā saprotu - krustceles
..visa zemes dzīve ir krustceles, katru mirkli japieņem lēmumi
..lauku māju pagalmā reti krustojas taciņas, no lieveņa tās aizvijās uz dārzu un kūti, uz klēti un pagrabu
..stāvot uz lieveņa, tās izskatās kā atplestas rokas, pa tām aiztek čaklums un kā caur piltuvi atgriežas dabas dāsnums
..tāpēc Mārai ir ari taciņas, daudz dažādas
..bet mājai otrā pusē ir lielceļš. Ja to iekļauj skats, jau stāvu krustcelēs. Lai kurp no savas mājas dotos, atkal nonākšu kādās krustcelēs. Tikai, mājās esot, Māra pārtop taciņās
..nedaudz savādāk izskatās daudzdzīvokļu māju pagalmi, pilsētu ielas. Vai tapēc šai zīmē kkas būtu jāmaina!? Būtībā nē, tikai taciņas ir īsākas - līdz puķpodam un runcim, līdz kornfleikam un ledusskapim
..un rokas, ko atplest dabas dāsnumam, ari īsākas
..man patīk pilsēta, tā māca nebaidīties krustceļu
..taču saglabāsim savas lauku mājas, jo bez taciņām nav lielceļu

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru