ceturtdiena, 2013. gada 17. janvāris

..vispār jau adīšana ir kā rokraksts ..un, man'prāt, sīkus rakstus adīt ir pat vieglāk, jo tas ir kā ikdienas darbiņus rimti glītās ailītēs vienādiem burtiņiem piefiksēt ..bet, kad sākas rozīšraksti, kas nojauc gan ritmu, skaitu, proporciju, tūliņ skaidrs, ka te asinis adītājai stiprāk pulsē, ka domas ap kādu īpāši mīļummīļu cilvēku grozās ..un gribās katru burtu daiļi izzīmēt un glīti izcelt ..labi, ka glītrakstīšana un burtmācība vel ir cieņā :) att.fragm.no Marutas Grasmanes "Latvieša cimdi"

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru