pirmdiena, 2013. gada 25. februāris

..palasījos Valdi Celmu 'Latvju raksts un zīmes' ..kkas man bišk' nerīmējas .. Lielvārdes josta kā kosmoss sākoties ar mezgliņu un caur pinumu paplašinoties apzinātā rakstā ..nu nezinu, kā izplešas un savelkas kosmoss, bet, jostu aužot, jāsāk ar velku kārtību ..un pīt virziena prom no sevis vairākmetru garus pavedienus vispār ir neiespējami ..tāpēc, balstoties nelielajā aušanas pieredzē, pagaidām palieku pie uzskata, ka sākas viss ar lietu kārtību ..zināmu laika, telpas un dvēseles posmu jāļaujas to ietekmei .. kad ritms sajusts, tad gan vaij'g apzināti veidot atšķirīgu musturu ..līdz jostas/dzīves nobeigumā personīgo pieredzi spējam koncentrēt vienā pīne/atziņā ..tad var atgriezties, lai, pa pāriem vījot baltos un sarkanos sākuma diegus, saskatītu savu lomu nākošajā sākumā
..kapēc visi ir tik pārņemti ar viena sākuma/gala meklējumu ..daudz interesantāk savā būtībā un ar to uzturēt mainīgu elementu līdzsvarotu turpinājumu

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru