sestdiena, 2014. gada 15. novembris

CIMDA ĀBECE 1.turpinājums

..ir daudz pamatīgu vērtību, ko RLMV skola man ir devusi,
par ko mana dzimta jau trešā paaudzē var pateikties

..viena no tām: prasīgums pret sevi
tam lielisks piemērs ir pati Maruta Grasmane,
par to ari šīs nedēļas žurnālā IEVA jauks Līgas Blauas raksts

ĀRDĪŠANA ..jā, jā, nevienam tas nepatīk, un draud ar darba samuļļāšanu, bet ja pacietības gana, pat defektu var pārvērst par efektu ..ārdiju 3 reizes - pirmajā neapmierināja adījuma blīvums, otrajā tomēr nolēmu platumu pārregulēt, trešajā piekasījos pārstaipu kārtībai kreisā pusē (tā jau ir 'lietišķo' diagnoze :D))
..efekts, ko no tā guvu!? - pat divi ..viens praktisks: glīts adījums ..otrs, kā teiktu Čikāgas Piecīši, tīri taktisks ..kad dzīvē kkas aiziet greizi, vai turpināt aplamības vai mest visu pie malas!? ..labāk uzmanīgi atcelt dažus valdziņus, varbūt vairākas rindas, varbūt līdz pamatiem, bet galvenais atrast kļūdu, pacietīgi uzņemt katru norisušu valdziņu un ielāgot pieredzi
..tātad rakstainu cimdu adīšanai vajag ļoti smalkas adatas ..nez kur senais latvis tādas jēma, ja pat tagad ne katrā bodē ir 1-ais numurs ..lai gan, kā Baiba, no mūsu kursiņa, atgādināja - latvietis vilka vairākus cimdus vienu virs otra, un rakstainais bij' visaptverošais virsējais, tam bija jābūt lielākam
..dziju tomēr vaijg vairākkārtām - gublānu es ņemu četrām, lauku villu divām
..uz adatas uzmetumā pa 24 pirms pīnītes noraukti līdz 21 valdziņam
..skujiņa, kā Marutas aprakstā:
..šķiet līdz īkšim varēs boksterēt mierīgi ;)
TURPINĀJUMS SEKOS

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru